Bargogohččun lea njáskat/čorget rođuid ovddimustá skovla- ja mánáidgárdebálgáid guora ja maiddái luoddaearuid/bálggessuriid guoras. Biestagiid ja rođuid galget jávkadit.Vejolaččat sáhttet jurssahit muoraid ja bidjet buktaga bárkogeardin bálggesgurrii/doaresbeallái.
Fitnodat galgá čorget rođuid jahkásaččat ovdal go skovllat álget gait skolvlabálgáid guora, ásodatbáikkiin ja maiddái luoddaearuid/bálggessuriid guoras. Barggu viidodahkii gullet maiddái fylkka- ja riikkabálgáid luoddaearut/bálggessuorit.
Njealji jagi ovdánanplána lea sohppojuvvon, ja sohppojuvvon áigodagas gait/buot suohkanbálgát galget leat čorgejuvvon. Dan dihte soames bálgát eai čorgejuvvo dan jagi (2023), muhto dat čorgejuvvojit maŋŋel plána mielde.
Bargoplána:
1. jagi: Skovlabálgát ja bálgát guovddážiid/čoahkkebáikkiid lahka
2. år: Bálgát mat leat Dálusvákkis ja Čietnjalluovttas
3. år: Bálgát mat leat Ruollaluovttas/Nieidaluovttas ja Biertaváris
4. år: Bálgát mat leat Olmmáivákkis, Fiervvás, Váddjás, Njuoražis ja maiddái Áhkáváhbálggis.
Bálgáravddaid láddjenbargui gullá sierra soahpamuš. Bálgáravddat láddjejuvvojit juohke jagi ovdal go skovllat álget.
Suohkan sihtá maiddái viessoeaiggádiid geain leat viesut almmolaš bálgáid buohta njáskat ja čorget šattuid amaset šaddat bálgáid guvlui ja amaset hehttet sievlla/oainnádaga ja dagahit johtolatvára.